Turpinot balles deju "degustāciju", šoreiz "Bolero" tēma atvēlēta mūžam jaunajam valsim. Šīs cēlās dejas raibajā vēsturē iedziļinājusies Ilga Auguste.

Mazzināmus faktus par populāro deju atklāj balles un sporta deju eksperts Dainis Liepiņš, nopietnos un nenopietnos "valšu stāstos" dalās vijolniece Rasma Lielmane, pianisti Silvija Deidule un Ventis Zilberts, bet interesantākos un neparastākos valšus pasaules mūzikas vēsturē demonstrē muzikologs Guntars Pupa.

Valšu radīšanā komponisti visos laikos bijuši izdomas bagāti: ir gan Aizmirstais un Lielais valsis, gan Gumijas un Hromatiskais valsis, Imperatora un Puškina valsis, Tabakdozes un Skumju valsis... Un var tikai minēt, kas prātā bijis mūsu pašu Imantam Zemzarim, sacerot „Melankoholisko valsi", kālab savā Klarnetes koncertā Romualds Kalsons ļāvis iemaldīties valsim „Ak, Izabella", un kāpēc Jura Karlsona jaunajā baletā „Karlsons lido..." līksmajā Konfekšu valsī griežas tieši konfekšu fabrikas "Laima" izauklētās Trifeles, Rudzupuķes, Vāverītes, Vēsmas un Serendādes...

Visupirms ābeces patiesības un mazzināmus faktus par valsi atklāj Dainis Liepiņš. Kālab tieši valsi pieņemts dēvēt par balles deju karali? „Valsis bija pirmā no modernā laikmeta dejām, un līdz šim brīdim - arī vispopulārākā. Par valša izcelsmi dažādas tautas gan strīdas vēl joprojām. Vistuvākā deja valsim ir vācu lendlers, kura izcelsme meklējama Bavārijas un Alpu zemnieku dejās. Franči to apstrīd, un uz valša izgudrotāju godu pretendē arī itāļi."

Sarunā Dainis atklāj arī to, kālab 18. gadsimtā tika nocirsta galva ne tikai Marijai Antuanetei, bet arī menuetam, kā savu nosaukumu ieguva Vīnes valsis, ar ko tas atšķiras no Bostonas valša, un kā galu galā radies lēnais valsis.

Deju eksperts atzīst: kopumā valša liktenis bijis grūts, jo pret to savulaik sacēlušies gan deju skolotāji, gan garīdzniecība, īpaši Amerikas Savienoto Valstu puritāņi, kuri karsti iebilduši ne vien valsim raksturīgajam augumu kontaktam, bet arī dejas virzības principam pretēji saules kustības virzienam: tas itin kā atdarinot veidu, kā raganas cenšas nomētāt sauli, dejojot savos sabatos...

Dainis Liepiņš aizraujoši stāsta arī par to, kas radījis lielāko skandālu Rietumu kristīgās civilizācijas vēsturē, un kādiem nolūkiem paredzēts inkvizīcijas cienīgais priekšmets - princeses Lilijas josta.

Interesanti, ka pēdējā laikā visa pasaule aizrāvusies ar pētījumiem par dejas iespaidu uz cilvēka veselību. Šī terapija tiek pētīta arī mūsu pašu Stradiņa universitātē. Izrādās, ka dažādi dejas stili, gluži tāpat kā mūzika, ārstē dažādas emocijas. Ja rokenrols un džaivs izlādē lieko enerģiju, tad Vīnes valsis labi darbojas kā dzīves spēka aktivizētājs.

Savs stāsts par valsi ir arī pianistam, koncertmeistaram un Mūzikas akadēmijas profesoram Ventim Zilbertam. Viņš atceras, ka 80. gados, dodoties uz Mediņskolu hospitēt Annas Roždestvenskas stundu, audzēkņa prasmju progresa vārdā valša dejošanu bijis spiests nodemonstrēt gluži praktiski... „Bet stunda rezultātā bija lieliska!"

Pamatīga pieredze valša lietās ir arī koncertmeistarei Silvijai Deidulei, kura pamatīgas zināšanas par valša niansēm guvusi no maestro Jāņa Kaijaka, 2004. gadā piedaloties operetes „Čigānu barons" iestudējuma sagatavošanā. „Lielākās problēmas izrādījās ar Vīnes valsi – to vai nu jūt, vai nejūt. Labā izpildījumā tas rada iluzoru sajūtu. Kaijaks parādīja dažus knifus, kas nereti nav pa spēkam pat lieliskiem diriģentiem."

Savukārt vijolniece Rasma Lielmane atceras līksmu stāstu par kādas Krievijas balto sunīšu dresētājas lūgumu – cirka priekšnesuma laikā atskaņot valsi „uz divi".

Bet interesantākos un neparastākos valšus pasaules mūzikas vēsturē demonstrē muzikologs Guntars Pupa. Viss sācies ar 1678. gadā Vīnē komponēto dziesmiņu „Ak, mans mīļais Augustiņ", kam par godu tikuši atvērti ne tikai krodziņi un uzņemta filma; savulaik to skandējuši pat Maskavas Kremļa kuranti...